Vai šeit vispār kāds vēl ielūkojas? Vispār tas ir ļoti labs jautājums, jo es pati aizvien retāk te ienāku. Atzīstos, ka arī savus iemīļotos blogus lasu aizvien retāk. Un tam pat īsti nav nekāda attaisnojuma. Vai varbūt tomēr ir? Kā tur ir ar to vlogošanu vs blogošanu. Vai blogi izmirst? Pāris reizes esmu sev uzdevusi šo jautājumu – vai nav laiks pārslēgties uz kādu nedaudz dinamiskāku izteiksmes formātu? Nē, man tas neder, vismaz patreiz nē. Ar lielu baudu skatos citu vlogus, bet pati pie tādu veidošanas gan pagaidām neķeros.

Un ja nu tomēr kāds/kāda te vēl iemaldās, un gribētu zināt, kas man te jaunāks pēdējā laikā, tad varu pateikt, ka atkal esam pārmaiņu priekšā. Pat ne priekšā, bet jau tādā pamatīgā iesākumā. Jūlija sākumā sakrāmēsim savas pēdējās mantiņas čemodānos, iemānīsim savas četras astaines krātiņos, un visi draudzīgi dosimies uz lidostu, lai pateiktu Džakartas piedzīvojumam ardievas. Kur tie četri gadi tik ātri paskrējuši???

Varbūt kaut kad vēlāk uztaisīšu nelielu Džakartā pavadīto gadu rezumējumu, bet patreiz man galvā ir tāds saldsērīgs haoss. Viena lieta ir viss materiālais – mēbeļu un citas iedzīves pārdošana/nosūtīšana, bet pavisam cits un daudz smagāks jautājums ir cilvēcīgais: pēkšņi saprotu, ka šajā laika periodā iegūtie draugi paliek te, un arī to, ka dažus no tiem varbūt nekad vairs vaigu vaigā nesatikšu. Eh…

Šoreiz ļoti īsi un nekonkrēti, piedodiet. Kad manā galvā būs nedaudz lielāka skaidrība, atgriezīšos ar jau konkrētāku stāstu..

Nobeigumā divi video – mana  tagadne un nākotne