Hello, Foot massage!*

jeb – sveicināta, Bangkoka!

Paskatījos kalendārā – par Bangkokas iedzīvotājiem sevi varam saukt jau veselas 56 dienas. Pinīgi neticami, ka jau tik daudz. Šajā laikā esam paspējuši ievākties jaunajā mājoklī, meitas uzsākušas jauno mācību gadu, un arī visas mūsu četras kaķes ir apradušas ar jauno teritoriju. Arī pienu un maizi zinu, kur pirkt, tā kā kopumā viss notaļ pozitīvi. Ilgi svārstījos, vai vispār turpināt blogot, un kaut ko te rakstīt, bet tīri eksperimenta nolūkos tomēr te kaut ko publicēšu. Tālāk jau redzēsim, kas un kā.

Iesākumam piedāvāju nelielu foto ekskursiju pa manu rajonu un vēl šādas tādas sadzīves ainiņas.

Sākšu ar kaķi, jo prioritātes, tā teikt:)

P1020551.jpg

Millija, savā elementā

P1020528

Skats no mūsu balkona. Dzīvojam 11. un 12. stāvā. Jā, veselos divos stāvos, par ko esam ļoti priecīgi. Dzīvoklis dupleksa stilā – guļamistabas otrajā stāvā. Jā, un atkal par prioritātēm runājot, kaķiem te ir kur iztrakoties. Īpaši iecienītas ir spirālveida kāpnes – skat. nākamo bildi.

P1020572
Mazā jaunkundze gan uz tām mēģināja pildīt visai bīstamus akrobātiskus trikus, bet mātes mierīgas sirdsdarbības nodrošināšanas nolūkos, tas tika pārrunāts, un atzīts par no-no.

P1020525

Apakšstāva balkons, uz kura es sēžu ar savu rīta kafiju.

P1020531

Kaķis vārdā Cow jeb Gotiņa, kura arī gribētu būtu uz balkona, bet pagaidām tas arī ir no-no, jo balkons vēl nav padarīts par kaķiem drošu. It sevišķi Gotiņas gadījumā, jo Gotiņu mēs dēvējam arī par Ītanu Hantu (kā no Mission Impossible) – viņa uzrāpsies visur. Lejā tikšana gan ne vienmēr iet tik gludi. Pēdējais kāpiens kokā, vēl mūsu Džakartas piemājas dārzā, beidzās ar saliekamo kāpņu un slotas pielietošanu, un saskrāpētām rokām.

P1020529

Vēl viens skats no mūsu balkoniem. Šeit ļoti veiksmīgi sadzīvo jaunceltnes ar veco apbūvi. Ļoti ceru, ka šī zaļā placīša īpašnieks nekritīs kārdinājumā, un nepārdos savu zemes gabalu kādiem alkatīgiem, daudzdzīvokļu māju gribošiem celtniecības centoņiem.

P1020527

Mūsu kaimiņmāja. It kā ļoti tuvu, bet tomēr netraucē.

P1020574

Mūsu ēkas “lobijs”. Tur ir pat dīvāniņi, laipna komendante, un ļoti atsaucīgi apsargi, kuri, mājas iemītnieku sklerozes gadījumā, ielaidīs iekšā. Bez speciālas eletroniskas ieejas kartes iekšā nemaz nevar tikt.

P1020576P1020577P1020579

Mūsu ēkā ir arī restorāns – sasodīti dārgs, bet kūkas tur ir dievīgas! Ir arī bankomāts, smēķētāju/agrā rīta taksometru gaidītāju stūrītis. Jā, mēs ceļamies piecos no rīta, kad smēķētāji vēl guļ.

P1020584
Ejam tālāk – īpatnēji, bet kādu strēķīti uz mūsu ieliņas nav gājējiem atvēlēta celiņa, tāpēc nākas uzmanīgi lavierēt. Pagaidām bez starpgadījumiem.
P1020585
Arī šajā ēkā mēs skatījāmies potenciālos dzīvokļus, bet mūsu izvēlētais variants tomēr ir labāks. Vispār par dzīvokļu meklēšanas procesu būtu jāuzraksta atsevišķs stāsts.

P1020595
Kā bez suņiem. Nē, tas nav mūsējais.

P1020597

Šis un vēl viens šī suņa draugs ļoti labi sadzīvo ar motociklu taksistiem. Viņiem tur ir gan savas bļodas, gan ūdens – suņiem, ne taksistiem:) Taksistiem arī ir ūdens,cerams:)

P1020599

Krustojums, kurš sākumā mani dzina panikā, jo zaļā gaisma gājējiem šajā krustojumā nemaz nenozīmē zaļo gaismu. Vienkārši zaļa lampiņa, izklaides vai mākslinieciskos nolūkos. Tagad gan pāri tieku kā vietējā.

P1020636

Eletrības vadi vai mākslas instalācija – atkarīgs no jūsu skatu punkta. Šādi un vēl briesmīgāki vadu vīstokļi te ir visur. Pie visa var pierast.

Vēl dažas ainiņas. Ļoti īpatnēji, ka pašiem gājējiem ir atvēlēta pavisam centrimetrīga spraudziņa, kur izmīties, jo kokiem jābūt. Pie tā arī var pierast:) Vispār nesūdzos, jo Džakartā man ļoti pietrūka šī iespēja visur aiziet ar kājām.
P1020646

Ziloņi, jo kā nu Taizemē bez tiem.

P1020650

Šeit es pērku cepumus un pienu, dzeru Starbucks, griežu matus. Vārdu sakot – iepirkumu centrs ar visām ekstrām. Tas ir pusceļā no mūsu dzīvokļa ceļā uz BTS Skytrain staciju. Viss gājiens kopumā aizņem kādas 20 minūtes.

Pārējās bildes nedaudz naksnīgākā noskaņā.

Viss tajā pašā rajonā, netālu no mūsu mājām.

Līdz nākamai reizītei!

*par to pēdu masāžu,  tas tāds mazs jociņš, protams. Man vienmēr nāk smiekli par to, kā masāžas saloni mēģina sev pievilināt klientus ar šāda veida uzrunām. Sanāk, ka es esmu tā pēdu masāža:)? Nesen China Town mani uzrunāja šādi – Hello, seafood barbeque! Vispār jau mani sauc Ilze, bet seafood man garšo:)

3 Responses

  1. Inita

    Paldies par kārtējo svešas zemes interesanto aprakstu. Es tos vienmēr izlasu ar lielu interesi. Un vēl paldies par grāmatu apskatiem, ne vienu reizi vien esmu nopirkusi grāmatu, iedvesmojoties no taviem apskatiem.

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s