ZemMango15

Vietējais kolorīts

Esmu palikusi slinka blogotāja, neliegšos. Negribu sasolīt, ka tuvākajā nakotnē kaut kas kardināli mainīsies šajā sakarā, bet pa kādai bildei no “kas, kur, kad” gan mēģināšu iemest.

Pēdējā laikā esmu uz Indonēzijas vietējā tekstīliju tirgus apgūšanas viļņa. Tam ir visai cēls mērķis, bet nu par to pastāstīšu, kad manam sapnim iezīmēsies jau kaut kādas konkrētākas aprises.

Fotoreportāža no Tanah Abang tirgus. Tautā runā, ka tas esot lielākais tekstila tirgus Āzijā. Vairumtirdzniecības daļas paviljonā es pat iekšā negāju. Man pilnībā pietika ar mazumtirdzniecības sortimentu. Un arī ar cilvēku bariem, tveici, putekļiem pietika turpat atliku likām. Vārdu sakot, ja vēlaties izbaudīt Āzijas tirgus kolorītu, Tanah Abang to jums garantēs.

Iesākumam netā nočiepta bilde ar tirgus skatu no ārpuses:

 

Tanah-Abang-20121

 

Tālāk mana piedzīvojuma kolāžas:

ZemMango1

Viss ir ļoti kompakti, draudzīgi, pat ļoti draudzīgi. Maciņš un cita mantība ir ļoti jāsargā, lai šajā draudzīgumā kaut kas netīšām neiaiziet mīnusos.

ZemMango

Bet nu ir kur acīm mieloties, tas gan. Šis tas ieslīdēja arī manos krājumos.

ZemMango2

No tirgus ārā tikšana gan bija sarežģīta. Bezkaunīgie taksometru šoferi bija gatavi no mums noplēst trīskārtīgi. Nepadevāmies, un piegājām situācijai radoši. Ielecām vietējā Bajaj (kaut kas līdzīgs tuktukam) braucamajā, un devāmies līdz tuvākajam iepirkumu centram, no kurienes tālāk ducinājām jau kondicionētā taksometrā. Piezīme – es dzīvoju Džakartas perifērijā, un katrs šāds brauciens no manis paģērē vismaz stundu vai pusotru stundu katrā virzienā. Viss ir relatīvs, jo reizēm korķos nākas nosēdēt pieklājīgas pilnmetrāžas filmas garumā.

Nākamais manu sirojumu objekts. Pasar Majestik. Ar jauniem spēkiem, pavisam citā dienā.

Pasar Majestik ir ļoti populārs tekstilizstrādājumu tirgus. Tur var atrast ne tikai audumus un visus ar šūšanu saistītos niekus (kokvilnas slīpā diega lentītes tur gan nav:), bet arī apavus, apģērbu, mājas tekstilu, traukus utt. Augšējos stāvos izmitinājušies ir skorderi ar savām darbnīciņām. Šoreiz es apsekoju ap galveno ēku esošos audumu veikalus, un vīlusies nebiju.

ZemMango6ZemMango5

Kādam indiešu kungam piederošs veikals, kur viss daudz maz pārskatāms.

ZemMango4

Un šis neaizmirstamais audumu ūķītis. Vienu brīdi jau nopietni sāku uztraukties, ka manā nāvē vainojama būs audumu blāķu lavīna. Man tiešām ir neskaidrs jautājums, kā šajā veikalā notiek inventarizācija:) Cenas un apkalpojošais personāls gan bezgala draudzīgi. vajag tik rakt – tiešā nozīmē:)

Atradu arī vienu ļoti īpatnēja izkārtojuma bodi, kur pašu velnu var nopirkt. Tikai ne kokvilnas slīpdiega lentītes un krēmkrāsas batista audumu:) Visu pārējo gan.

ZemMango7ZemMango8ZemMango9ZemMango10

Uzzināju, ka šajā pašā veikaliņā piedāvā arī lentīšu apdruku ar klienta izvēlēto grafiku. Lieku aiz auss, tas man nākotnē noderēs…

Un vēl pāris kadri jau no cita veikaliņa. Audumu cenas nedaudz augstākas, salīdzinot ar Tanah Abang tirgu.

ZemMango3

Nobeigumā dažas kolāžas no nesen apmeklētā Inacraft tirgus. Tas ir kaut kas līdzīgs mūsu Etnogrāfiskā Muzeja gadatirgum. Tikai daudz, daudz lielāks, un bez piparkūkām:) Mums tas bija izklaides brauciens jaukā kompānijā plus 5gadnieks, kuram ik pa laikam vajadzēja, nu ko nu piecgadniekam parasti vajag – pačurāt, paēst utt. Nākamgad došos jau nedaudz zinošāka, un mēģināšu izpētīt lielāku sortimentu, jo šoreiz sanāca apgūt labi ja vienu piekto daļu no piedāvātā.

IMG_0414ZemMango16ZemMango17ZemMango18

Viena no šīm kaklarotām tika arī man!ZemMango19ZemMango21

Cienītais laiko batika kreklu ļoti draudzīgu pārdevēju uzraudzībā. Krekls mums arī tika.ZemMango22ZemMango23ZemMango24ZemMango25ZemMango26ZemMango15

Šis stends mani apbūra. Cik maksā tāds viens ar roku apgleznots batika auduma gabals? Nieka 5 miljoni indonēzijas rūpiju, kas ir aptuveni 328 Eiro. Hmmm, nu varbūt kādu citu reizi:)ZemMango14

ZemMango20Auseklīti atradāt? Es arī:)

 

Tas nu pagaidām arī viss

IMG_0202

Sampai Jumpa jeb uz redzīti!

 

Grāmatu birums

Grāmatas mūsmājās ir Dāvanas ar lielo burtu. Šorīt sanāca neliela fotosesija ar mūsu ģimenes grāmatu jaunieguvumiem no aizgājušajiem Ziemassvētkiem.

DSC_7289

Winter’s Tale / Mark Helprin

Jau lasīta elektroniskajā variantā. Dāvināju vīram, bet noteikti pārlasīšu arī pati. Ja man būtu jāveido savu vismīļāko grāmatu desmitnieks, tad šis darbs tur būtu pirmajā vietā. Jep:) Priecājos, ka tiku pie vāka, kuru nerotā filmas Winter’s Tale kadrs. Iespējams, ka kaut kad saņemšos un noskatīšos arī filmu, bet joprojām nespēju filmas režisoram piedot, ka no šī pasakainā darba “izravējis” vienu no maniem mīļākajiem varoņiem, kas grāmatā “apdzīvo” vismaz 300 lapaspuses!

DSC_7299

Freddy and Fredericka / Mark Helprin

Un kāds tur brīnums, ka pašai ir iedāvinājies vēl viens M.Helprina darbs. Ceru, ka nepievils.

DSC_7291

Hopscotch / Julio Cortazar

Sen jau biju šo noskatījusi. Laiks ķerties klāt.

DSC_7292

The Invention of Morel / Adolfo Bioy Casares

Identiski kā ar iepriekšējo. Ilgi medīju elektroniskajā variantā, bet bez panākumiem. Tagad ir, lasīšu…

DSC_7295

The Magic Mountain / Thomas Mann

Ir man tāda grāmatu kategorija, kur bez papīra smaržas vienkārši nav tas īstais lasīšanas baudījusm. Lasīsim.

DSC_7298

The Bookman’s Tale / Charlie Lovett

Neko daudz par šo autoru un darbu nezinu, bet nosaukums uzrunāja.

DSC_7297

The Man in The High Castle / Philip K Dick

Man reliģija neatļauj skatīties filmas/TV seriālus, ja iepriekš neesmu izlasījusi darbu, pēc kura motīviem šīs filma vai seriāls ir uzņemts. Jociņš, protams, bet PKD ir jālasa! Šis ir dāvināts vīram, bet aizņemšos arī es.

DSC_7296

The Devil in The White City / Erik Larson

Elektroniskajā versijā šo darbu moku jau gadu, un nevis tapēc, ka būtu garlaicīgs, bet gan tādēļ, ka visu laiku gribu kaut ko pašķirt atpakaļ, pārlasīt, precizēt. Nu man būs šāda iespēja. Vīra tēvam uzdāvināju šī paša autora Dead Wake. Jau izlasīts un par ļoti labu atzīts.

DSC_7302

All The Light We Cannot See / Anthony Doerr

Grāmatmīļu ģimenē aug bērni – grāmatmīļi. Šī tikusi manai lielajai meitai. Lasīs arī mamma.

DSC_7303

The Great Automatic Grammatizator and Other Stories / Roald Dahl

Šo meklēju jau sen, un atradu tikai preloved variantā. Pateikt nevar, un ceru, ka meitai patiks.

DSC_7300DSC_7301

Humans of New York Stories / Brandon Stanton

Jau sen esmu HONY fanu rindās, un beidzot man ir arī taustāms baudījums, kur apvienotas divas manas mīlestības – fotogrāfija un cilvēkstāsti.

DSC_7304

Saga / Brian K.Vaughan

Meitai no mātes tika visas piecas Sāgas daļas. Iespējams, ka lasīs arī vecāki. Mamma jau nu noteikti.

DSC_7294

The Well of Lost Plots, Something Rotten / Jasper Fforde

Velsieša Jasper Fforde asprātības man nekad nav par daudz, tāpēc priecājos, ka esmu tikusi pie šīs sērijas trešās un ceturtās daļas.

DSC_7287

Kopskats. Vai grāmatas nav paši fotogēniskākie modeļi?:)

Pāri starptautiskajai datuma maiņas līnijai un atpakaļ

Nu jau vairākas dienas esam atpakaļ mūsu ierastajos platuma un garuma grādos. Visi septiņi čemodāni ir veiksmīgi izkrāmēti, lai gan par to veiksmīguma aspektu var diskutēt. Lielākā daļa mantu jau ir ieņēmušas savas ierastās pozīcijas, bet dzīvojamās istabas grīdu joprojām dekorē prāva veļas kaudze. Es visas drēbes pēc ceļošanas pārmazgāju ar gandrīz vai maniakālu degsmi. Neesmu ne ar OCD sirgstoša, ne arī visādā citādā ziņā pārlieku jūtīga (lidošana ir izņēmums), bet drēbju atsvaidzināšana pēc šādiem gariem pārlidojumiem man ir kā likums. Mazgāju pat apavus un somas, ja to var. Čemodānus gan veļas mašīnā vēl neesmu bāzusi:)

Par pašu lidojumu

IMAG3555

(more…)

Sniegs IR!

Dažiem tas ir pirmais sniegs mūžā…

DSC_6049

DSC_6043

…citiem tā ir patīkama atkalsatikšanās

1910236_10207093674593906_8367783054583980361_n

Un kurbulis jaunu prasmju apgūšanai. Patika un gribu vēl! Sveicieni no sniegotā Big Bear Mountain!

Līdz Jaunajam Gadam atlikušas tika vairs 15 stundas. Citās pasaules malās tas jau sagaidīts. Ko es vēlos? Mieru un saticību, un tas taču nav tik daudz.

Bez sniega

Bet ar jauku vēsumiņu mūs sagaidīja radi un Kalifornija. Jauno Gadu ceram sagaidīt ar sniegu – mākslīgo vai dabīgo, to nākotne rādīs. Nē, tas nav pareizi. Radi sagaidīja kā nākas, bez vēsumiņa:)

DSC_5537

DSC_5539

DSC_5540

DSC_5541

P.S. Bitīt matos, kā ir izmainījusies pasu kontroles štelle kopš mūsu pēdējā Kali apciemojuma.

P.S.S. Par to, kā atlidojām un cik sirmu matu no manis tas paģērēja, kādā citā ierakstā. Turbulence- šmurbulence…

Kad būtu jādara pavisam kas cits…

Meklēju savu klonu, kas varētu padarīt visus tos darbus, kurus man pašai ir slinkums darīt. Trauku nemazgāšanai man ir attaisnojošs iemesls. Vakar, mizojot kartupeļus vakariņām, visai sirsnīgi iešņāpu pirkstā, ka vēl tagad tas pukst. Bet arī tas varenais trauku kalns būs vien man pašai jāpieveic, jo pelējuma sēnītes audzēšana man tuvākajā laikā nav ieplānota, un jau parīt rīt agri izlidojam. Vīrs darbā, suņa vai kaķa man nav, un, ja arī būtu, diezin vai tie mācētu mazgāt traukus. Un kas man krāmēs čemodānus? Pašai vien nāksies to darīt. Sametu uz gultas pāris lietas, kuras (iespējams) būs galamērķī nepieciešamas. Galvenais, lai ir visi dokumenti un maksāšanas implementi*. Pārējo varam improvizēt. Jā, un pirmo reizi lidošu “atmuguriski”, t.i. pāri starptautiskajai datuma līnijai.

*Gandrīz vai aizmirsu par fotoekipējumu. Marš, lādēt baterijas un iztukšot datu kartes!

Tā vietā, lai organizētu rītdienas braucienu, es te sēžu un priecājos par nākamo gadu. Proti, kādas grāmatas tiks ekranizētas, un vispār, kas tāds interesantāks gaidāms literatūras lauciņā. Jau tagad zinu, ka Ziemassvētku vecītis ir man sagādājis pāris jaunas grāmatas.

Neko monumentālu es netaisos apņemties lasīt, jo arī ar pagājušā gada Goodreads lasīšanas programmu man bija tāds kā fiasko. Lasīt lasīšu, jo jūtu, ka mūza ir atpakaļ, tikai neiespringšu at kvantitatīviem mērķiem. Pagājušo gadu mana lasīšanas mūza slinkoja, un tam bija arī savi objektīvi iemesli, bet nu ne par to šoreiz. Stumjam uz priekšu.

crowd

(more…)

Aladins Smaragda bulvārī

Noteikti vaicāsiet, kāpēc es atkal te pieminu Smaragda bulvāri? Atbilde ir pavisam vienkārša. Tā sauc ielu/bulvāri, kur es patreiz dzīvoju. Smaragds figurē arī mana ciematiņa nosaukumā. Jā, dzīvoju es Emerald View ciematiņā uz Emerald Boulevard. Smarags dubultā, tā teikt:)

Vakar pie maniem bērniem skolā ciemojās Aladins, Disneja mūzikla formā. Manai mazajai jaunkundzei kopā ar klasesbiedriem bija tas gods piedalīties šajā ļoti nopietnajā un izcili nostrādātajā uzvedumā. Mazie pintiķi tikai nedaudz pagorijās uzveduma ievaddaļā, jo pati izrāde bija pēc pilnas porogrammas  – ar portatīvajiem mikrofoniem, dziedāšanu, fantastiskiem tērpiem un skatuves noformējumu. Jā, bija pat rotējošas skatuves detaļas, uz kurām sēžot Aladins un Jasmīna dziedāja labi atpazīstamo “The Whole New World” dziesmu, kamēr visa pārējā skatuve tikai izgaismota eksotiskām gaismām un rakstiem. Visi aktieri bija vecumā līdz 12 gadiem, tāpēc nopietnā pieeja un ieguldīais laiks manī izraisīja vēl lielāku sajūsmu. Malači!

Tālāk tad aiziet bildes. Es ierados pavēlu, un apsēdos ne visai veiksmīgā vietā fotografēšanas ziņā, bet nu ņemiet par labuDSC_5487

(more…)

Blogā paredzama vētra…

…jo es tikko importēju visu manu Blogger saturu. Pagaidām nav nekādas nojausmas, ko darīt tālāk, un kā tas viss izpildīsies. Pardon jau iepriekš…

Apdeits:

Esmu gar zemi. WordPress tiešām to spēj, visi mani 200 ar kapeikām ieraksti no Sarkanā Biete bloga ir pārcēlušies Zem Mango koka. Un pie tam ar visiem jūsu komentāriem!!! Tagad tikai jāsašķiro pa kategorijām un jātiek vaļā no nevajadzīgajiem tegiem.

Ziemassvētku (ne)miers

Sveicieni Adventa otrajā nedēļā! Nu jau arī paši Ziemīgie svētki nav vairs aiz kalniem. Grozies kā gribi, bet atlikušas tikai divas nedēļas. Šogad pirmssvētku procesam mēģinu pieiet ar īpaši kultivētu angļu mieru: vēl nav visiem sagādātas dāvanas, apsveikuma kartiņas vispār nerakstīšu un nesūtīšu, un gan jau visi man piedos. Vismaz, ja ne šogad, tad 2016.gadā, cerams. Vispār tas skaitlis “2016” vēl man tā īsti līdz apziņai pat nav aizgājis. Tas vairāk atgādina kaut ko no zinātniskās fantastiskas, kur viss notiek kādā prātam neaptverami tālā gadā. Bet bija arī laiks, kad 2000. gads izklausījās visai sirreāli, tā kā dzivosim vien nost.

Mēs jau esam nedaudz iesildījušies, un mūsu piemājās dārzu rotā viena varena plastmasas (bē) egle. Dabīgā mums nespīd, un tādu arī būtu neprāts pirkt. Ja nu vien kādos īpašos Indonēzijas faunas izpētes nolūkos, jo pat mūsu plastmasenē ir sametusies viena pamatīga odu kolonija. Negribu pat iedomāties, kas pie mums nāktu ciemos, ja pagalmā virmotu dabīgas egles smarža. Kobras, žurkas, varāni, vai varbūt visi kopā, lai būtu jautrāk?

 

notresized

Egle plus odu kolonija

(more…)