Vai vienā ģimenē var sadzīvot pilsētas un lauku cilvēki? Aizdomājos – kādi tad esam mēs, mūsu ģimenē. Laikam jau tomēr kaut kur pa vidu abiem šiem pretpoliem. Nē, tomēr mānos. Katrs esam savādāks, un es drīzāk esmu 75 % lauku un 25 % pilsētas cilvēks. Patīk man pilsētas ar savu nemitīgo dunu, bet laukos tomēr jūtos mierīgāk, brīvāk. Nezinu, vai Blue Mountains gluži var saukt par laukiem, jo tūristu tur parasti ir ka biezs, bet mums kaut kā paveicās, un šo skaisto vietu baudījām gandrīz vai netraucēti.
Pats brauciens no Sidnejas uz Blue Mountains bija bez liekiem piedzīvojumiem, ja neskaita nelielo stresiņu izbraucot no pašas pilsētas – kā nekā, viss pēkšņi ir otrādi:) Mums pat izvedojās savs jociņš par to, cik tomēr bieži nākas tīrīt mašīnas logus Austrālijā, jo pagrieziena vietā ik pa laikam “ieslēdzās” logu tīrītāji:)
Blue Mountains palikām divas naktis un nepilnas divas dienas. Ja tur viesotos vēlreiz, noteikti paliktu ilgāk.
Nezinu, vai kādreiz vēl te atgriezīšos, bet ja nu tomēr providence tā nolemtu, tad noteikti izstaigātu pāris trekinga maršrutus un pieķertu kādu bušvolkinga tūri arī.
Kur mēs nakšņojām –
Waldorf Leura Gardens and Resort
Varu teikt tikai visu to pozitīvāko par šo vietu. Brīnišķīgi iekopta teritorija! Izvēlējāmies “family suite” opciju ar divās guļamistabām.
Mūsu apartamenti
Veselu dienu veltījām Scenic World parkam. Bija tā vērts. Patika gan pieaugušajiem, gan mazajiem.
Netālu no mūsu naktsmītnēm bija Sublime Point Lookout – klusa vieta, kur var netraucēti baudīt pasakainos Blue Mountains skatus. No sirds iesaku!
Turpinājums sekos…
Ziemeļmeita Saulesbrillēs 