pļāpas

Ziemassvētku (ne)miers

Sveicieni Adventa otrajā nedēļā! Nu jau arī paši Ziemīgie svētki nav vairs aiz kalniem. Grozies kā gribi, bet atlikušas tikai divas nedēļas. Šogad pirmssvētku procesam mēģinu pieiet ar īpaši kultivētu angļu mieru: vēl nav visiem sagādātas dāvanas, apsveikuma kartiņas vispār nerakstīšu un nesūtīšu, un gan jau visi man piedos. Vismaz, ja ne šogad, tad 2016.gadā, cerams. Vispār tas skaitlis “2016” vēl man tā īsti līdz apziņai pat nav aizgājis. Tas vairāk atgādina kaut ko no zinātniskās fantastiskas, kur viss notiek kādā prātam neaptverami tālā gadā. Bet bija arī laiks, kad 2000. gads izklausījās visai sirreāli, tā kā dzivosim vien nost.

Mēs jau esam nedaudz iesildījušies, un mūsu piemājās dārzu rotā viena varena plastmasas (bē) egle. Dabīgā mums nespīd, un tādu arī būtu neprāts pirkt. Ja nu vien kādos īpašos Indonēzijas faunas izpētes nolūkos, jo pat mūsu plastmasenē ir sametusies viena pamatīga odu kolonija. Negribu pat iedomāties, kas pie mums nāktu ciemos, ja pagalmā virmotu dabīgas egles smarža. Kobras, žurkas, varāni, vai varbūt visi kopā, lai būtu jautrāk?

 

notresized

Egle plus odu kolonija

(more…)

Jaunākās ziņas no Smaragda bulvāra

Vārdu sakot, tas ir noticis. Es un Blogeris vairs neesam kopā. Tā mums abiem būs labāk, manuprāt.

Kas tad jaunāks Smaragda bulvārī?

Viss Kaut Kas un Nekas. Viss atkarīgs no skatu punkta. Dzīvojam, skolojamies, šujam, gatavojam ēst, stumdam mēbeles šurpu turpu, ceļojam, elpojam briesmīgo Āzijas gaisu (paldies, Indonēzijas un lielo korporāciju tuvredzīgie debīliķi), gatavojamies Ziemassvētkiem, apgūstam piegriežtņu konstruēšanas un šūšanas smalkumus ar Craftsy palīdzību, un vēl visādi citādi izpildamies.

Un fotografējam uz nebēdu.

Un mēģinam saprast, vai mums patīk WordPress.