grāmatas

Grāmatu birums

Grāmatas mūsmājās ir Dāvanas ar lielo burtu. Šorīt sanāca neliela fotosesija ar mūsu ģimenes grāmatu jaunieguvumiem no aizgājušajiem Ziemassvētkiem.

DSC_7289

Winter’s Tale / Mark Helprin

Jau lasīta elektroniskajā variantā. Dāvināju vīram, bet noteikti pārlasīšu arī pati. Ja man būtu jāveido savu vismīļāko grāmatu desmitnieks, tad šis darbs tur būtu pirmajā vietā. Jep:) Priecājos, ka tiku pie vāka, kuru nerotā filmas Winter’s Tale kadrs. Iespējams, ka kaut kad saņemšos un noskatīšos arī filmu, bet joprojām nespēju filmas režisoram piedot, ka no šī pasakainā darba “izravējis” vienu no maniem mīļākajiem varoņiem, kas grāmatā “apdzīvo” vismaz 300 lapaspuses!

DSC_7299

Freddy and Fredericka / Mark Helprin

Un kāds tur brīnums, ka pašai ir iedāvinājies vēl viens M.Helprina darbs. Ceru, ka nepievils.

DSC_7291

Hopscotch / Julio Cortazar

Sen jau biju šo noskatījusi. Laiks ķerties klāt.

DSC_7292

The Invention of Morel / Adolfo Bioy Casares

Identiski kā ar iepriekšējo. Ilgi medīju elektroniskajā variantā, bet bez panākumiem. Tagad ir, lasīšu…

DSC_7295

The Magic Mountain / Thomas Mann

Ir man tāda grāmatu kategorija, kur bez papīra smaržas vienkārši nav tas īstais lasīšanas baudījusm. Lasīsim.

DSC_7298

The Bookman’s Tale / Charlie Lovett

Neko daudz par šo autoru un darbu nezinu, bet nosaukums uzrunāja.

DSC_7297

The Man in The High Castle / Philip K Dick

Man reliģija neatļauj skatīties filmas/TV seriālus, ja iepriekš neesmu izlasījusi darbu, pēc kura motīviem šīs filma vai seriāls ir uzņemts. Jociņš, protams, bet PKD ir jālasa! Šis ir dāvināts vīram, bet aizņemšos arī es.

DSC_7296

The Devil in The White City / Erik Larson

Elektroniskajā versijā šo darbu moku jau gadu, un nevis tapēc, ka būtu garlaicīgs, bet gan tādēļ, ka visu laiku gribu kaut ko pašķirt atpakaļ, pārlasīt, precizēt. Nu man būs šāda iespēja. Vīra tēvam uzdāvināju šī paša autora Dead Wake. Jau izlasīts un par ļoti labu atzīts.

DSC_7302

All The Light We Cannot See / Anthony Doerr

Grāmatmīļu ģimenē aug bērni – grāmatmīļi. Šī tikusi manai lielajai meitai. Lasīs arī mamma.

DSC_7303

The Great Automatic Grammatizator and Other Stories / Roald Dahl

Šo meklēju jau sen, un atradu tikai preloved variantā. Pateikt nevar, un ceru, ka meitai patiks.

DSC_7300DSC_7301

Humans of New York Stories / Brandon Stanton

Jau sen esmu HONY fanu rindās, un beidzot man ir arī taustāms baudījums, kur apvienotas divas manas mīlestības – fotogrāfija un cilvēkstāsti.

DSC_7304

Saga / Brian K.Vaughan

Meitai no mātes tika visas piecas Sāgas daļas. Iespējams, ka lasīs arī vecāki. Mamma jau nu noteikti.

DSC_7294

The Well of Lost Plots, Something Rotten / Jasper Fforde

Velsieša Jasper Fforde asprātības man nekad nav par daudz, tāpēc priecājos, ka esmu tikusi pie šīs sērijas trešās un ceturtās daļas.

DSC_7287

Kopskats. Vai grāmatas nav paši fotogēniskākie modeļi?:)

Kad būtu jādara pavisam kas cits…

Meklēju savu klonu, kas varētu padarīt visus tos darbus, kurus man pašai ir slinkums darīt. Trauku nemazgāšanai man ir attaisnojošs iemesls. Vakar, mizojot kartupeļus vakariņām, visai sirsnīgi iešņāpu pirkstā, ka vēl tagad tas pukst. Bet arī tas varenais trauku kalns būs vien man pašai jāpieveic, jo pelējuma sēnītes audzēšana man tuvākajā laikā nav ieplānota, un jau parīt rīt agri izlidojam. Vīrs darbā, suņa vai kaķa man nav, un, ja arī būtu, diezin vai tie mācētu mazgāt traukus. Un kas man krāmēs čemodānus? Pašai vien nāksies to darīt. Sametu uz gultas pāris lietas, kuras (iespējams) būs galamērķī nepieciešamas. Galvenais, lai ir visi dokumenti un maksāšanas implementi*. Pārējo varam improvizēt. Jā, un pirmo reizi lidošu “atmuguriski”, t.i. pāri starptautiskajai datuma līnijai.

*Gandrīz vai aizmirsu par fotoekipējumu. Marš, lādēt baterijas un iztukšot datu kartes!

Tā vietā, lai organizētu rītdienas braucienu, es te sēžu un priecājos par nākamo gadu. Proti, kādas grāmatas tiks ekranizētas, un vispār, kas tāds interesantāks gaidāms literatūras lauciņā. Jau tagad zinu, ka Ziemassvētku vecītis ir man sagādājis pāris jaunas grāmatas.

Neko monumentālu es netaisos apņemties lasīt, jo arī ar pagājušā gada Goodreads lasīšanas programmu man bija tāds kā fiasko. Lasīt lasīšu, jo jūtu, ka mūza ir atpakaļ, tikai neiespringšu at kvantitatīviem mērķiem. Pagājušo gadu mana lasīšanas mūza slinkoja, un tam bija arī savi objektīvi iemesli, bet nu ne par to šoreiz. Stumjam uz priekšu.

crowd

(more…)

Pirmie teikumi

Man neviens stafeti nav nodevis, bet es tāpat bezkaunīgi te publicēšu pirmos teikumus no pilnīgā randomā izvēlētām grāmatām. Nu labi, varbūt ne pilnīgā, jo visas šīs grāmatas tomēr “dzīvo” zem manas pagaidu mītnes jumta.

Un tā, pilnīgi godīgi ar aizvērtām acīm piegāju pie plaukta un izvilku piecas grāmatas.

Numero uno:

There was no hope for him this time: it was the third stroke.  “Dubliners & A Portrait of the artist as a young man” by James Joyce

Kā otrā man tika:

Dan Dong doesn’t believe in omens.  “The Uninvited” by Geling Yan

Trešā:

Tiao’s apartment had a three-seater sofa and two single armchairs. “The Bathing Women” by Tie Ning

Ceturtā:

Tieši uz šo salu jūs nekad nedosieties. “Razbainieku Salas” Lato Lapsa

Un pēdējā:

Keith Mabbut was a writer. “The Truth” by Michael Palin

DSC_4708

The Haunting of Hill House / Shirley Jackson

haunting1The Haunting of Hill House / Shirley Jackson

Penguin Classic (October 1, 2013)

Piezīme un atgādinājums pašai sev – lūdzu, lūdzu, pirms skaties filmu vispirms izlasi grāmatu, pēc kuras šī filma ir uzņemta. Vispār man ir attaisnojoši apstākļi, jo 1999. gada The Haunting ekranizāciju es noskatījos vēl par Šerlijas Džeksones esamību neko nezinot.

Jebkurā gadījumā, tas man pamatīgi sačakerēja un norāva visu šīs grāmatas lasīšanas baudu. Jau pie frāzes “We couldn’t hear you. In the night…”, es atcerējos to s**u ar Liliju Teilori Eleonoras lomā…un man no šī brīža bija ļoti, ļoti sevi jāmobilizē, lai veiksmīgi atrautos no štruntīgās filmas iespaida. (more…)

Lasīt – kur?

Man nav vienalga, kur es lasu. Neesmu no tiem, kas var tā vienkārši atslēgties, un lasīt pārpildītos vilcienos, autobusos vai lidmašīnās. Protams, viss ir savādāk ar intensīvu smadzeņu darbību un līdzdomāšanu nepaģērošu lasāmvielu – piemēram, dāmu frizētavās sastopamo žurnālu formā. Tos es varētu lasīt jebkur.

Man lasīšana ir kā iekāpšana citā pasaulē. Nu tā diezgan intīmi, un šādos brīžos man ir vēlme būt vienai un klusumā. Es apbrīnoju un apskaužu tos lasītājus, kas prot un var distancēties no apkārt notiekošā. Nav tā, ka neesmu mēģinājusi, bet es šādās situācijās bieži pieķeru sevi pārlasām vienu un to pašu teikumu vai rindkopu, jo pa ausu galam sadzirdētās sarunas, trokšņi ir paspējuši iezagties manas grāmatas tekstā.

Kā jau bloga nosaukums proklamē, man patīk lasīt vannā. Neviens netraucē un bonusā tīri ķermeniska bauda. Kopš esam pārvākušies uz Džakartu, es no šī prieka esmu atteikusies. Jaunā mājokļa vanna mani vienkārši neuzrunā. Tā ir redzējusi labākus laikus, tā teikt, un tiek izmantota tikai ļoti īsiem utilitāriem vannas istabas rituāliem.

Tagad esmu sadraudzējusies ar dzīvojamās istabas dīvānu, kur katru rītu pie rīta kafijas nedaudz arī palasu. Kad man visi ir mājās visi manas ģimenes locekļi ir mājās, tad par vietu uz augstākminētās mēbeles nākas krietni vien pacīnīties.

divans

Dīvāns, uz kura kāds vienmēr sēž

Otrajā vietā man ir tā saucamā “day bed” manā darbistabā. Par pilnasinīgu darbistabu to varēšu saukt tikai pēc pusotras nedēļas, kad beidzot būs klāt mūsu krava no Dohas ar visu manu radošo aprīkojumu.

daybed

Pagaidām atgādina slimnīcas gultu, bet pie vizuālā tiks piestrādāts

Trešajā vietā – khem, nu kā lai jums to pasaka:)Mēs katrs tur uz kādu brīdi dienas laikā esam spiesti ieskriet, un ja nu kāds tur ir aizsēdējies spēlējot “Plants vs Zombies” vai ar grāmatu rokā, tad nākamais rindā stāvētājs tiek laipni pāradresēts uz vakanto kambari otrajā stavā. Labi, ka mūsu mājoklī šādi kambari ir vairāk par vienu…

bathroom

Ilustrācija no DecorPad mājas lapas

Kur tad vēl es lasu? Es lasīju (diemžēl pagātnes formā) savā darba vietā. Jā, bezkaunīgā Ilze klausījās audiogrāmatas darba laikā un priekšniecībai zem paša deguna. Un nevienu tas neuztrauca, jo strādāju es bibliotēkā. Te es sentimentāli nopūšos, jo tā atkal ir pagātnes forma. Manos darba pienākumos ietilpa arī kolekcijas uzraudzīšana – proti, pazudušo vai ne tur nolikto grāmatu meklēšana, inventarizācija, plauktu satura “retināšana” utt.

gu

Mana bijusī “māte – barotāja”

Tagad audiogrāmatas klausos gludinot drēbes. Nav tik glamūrīgi kā bibliotēkā, kur pati aura ar mani sarunājās, bet iztikt var.

Kur tad vēl? Vakardien biju emocionāli spiesta lauzt savus principus, un devos lasīt ārpus mājas. Vispār manai eksursijai bija arī praktiski nolūki. Mūsu ciemā ir atvērusies IKEA. Ar ciemu es te domāju Džakartu, kurā ir 9 miljoni un vēl nedaudz iedzīvotāju.

Viss sākās ar salauztu ūdens krānu mājas pagalmā. Tas bija tiešā un pārnestā nozīmē pēdējais piliens manas pacietības spainīti, un es nedaudz aizgāju pa gaisu. Tieši cik “nedaudz” , lūdzu jautāt manam cienītajam.

krans

Krāns, kas mani aizdzina lasīt uz IKEA

Sapratu, ka man pašai un pārējiem līdzcilvēkiem būtu labāk, ja es sevi amputētu no nepatīkamās situācijas, un palūdzu mani iesēdināt taksometrā un aizsūtīt vai nu uz lidostu, vai uz IKEA. IKEA uzvarēja. Pamērīju virtuves izlietnes, pacilāju lampas, apčamdīju aizkarus, un tad devos baudīt kartupeļu biezeni ar zviedru kotletītēm, Noslēgumā ķēros pie kafijas komplektā ar Yoko Ogawas Revenge. Atradu pašu klusāko stūrīti, un brīnumainā kārtā mani nekas netraucēja minēto grāmatu izlasīt līdz beigām. Sapratu to, ka, ja manā vizuālajā laukā neviens nedefilē, un trokšņi ir klusināti, varu lasīt arī sabiedriskā telpā. Varbūt nākamo reizi mēģināt lasīt Starbucks, apsēžoties ar seju pret sienu?

Un kā ir ar jums, mani cienījamie lasīšanas compadres? Kur jums vislabāk patīk lasīt? Kurš ir tas mīļākais stūrītis, palodze, krēsls, balkons? Kura ir tā visjocīgākā/visdīvainākā/vistrakākā/visvisvis… situācija vai vieta, kur esat lasījuši?

horse

Bilde no Children’s Literacy Foundation mājas lapas

sniegs

Bilde no Plymouth City Council mājaslapas

Uzaicinu jūs visus padalīties ar saviem stāstiem par iemīļotākajām lasīšanas vietām!

Paldies!

Gone Girl / Gillian Flynn

gonegirl

Gone Girl / Gilian Flynn

Random House LLC (June 5, 2012)

Ja kaut kur literārajā visumā sastopat plivināmies manu mentālo jumtiņu, ziņojiet, jo šis gabals man to ir norāvis. Sen nav tā bijis, ka izlasītais neprasa laiku, lai nosēstos pelēkajās šūniņās tālākai analīzei, kritikai, ķidāšanai utt., utjp. Iesita pa pieri, un cauri. Un ja nu tiešām ir vajadzīgi kādi kritēriji, saraksti, lai izjusto piesietu burtiem, tad te nu būs:

Personāži – galvenie, un arī ne tik galvenie – nekas nav plakans, viss ir piepildīts un pārpildīts, un ar visām dimensijām, nu tik ļoti, ka reizēm nabaga lasītājam (šajā gadījumā – man) ir grūti to visu pārgremot. Un, kad tam pašam nabaga lasītājam šķiet, ka, nu jau es esmu gudrs, nu jau esmu visu sapratis un izkristalizējis, tad nāk kārtējais “paukš” pa galvu no autores puses, un jāsāk viss no jauna. Eimija un Niks man vēl kādu labu brīdi rādīsies sapņos…

Sižets un žanrs – bez ieslēgtām mašīnu sirēnām un elpu aizraujošas pakaļdzīšanās. Teorētiski  – ielikts trilleru un krimiķu plauktiņā, bet nu lasiet un spriediet paši. Elpu gan man nācās aizturēt vairākkārt, bet to lika darīt autores spēle ar manu smadzeņu aparāta spēju uztvert un pieslēgties notiekošajam.

Valoda – Cienījamā, Gillian Flynn! Zinu, ka tā ir klišeja, bet es labprāt lasītu arī Tavu iepirkumu listi. Jau lieku savā “to read” sarakstā nākamo Džilianas darbu.

Vieta – neesmu bijusi Misūri, bet labi pazīstu East Coast elitist mentalitāti, un ko tā domā par Flyover States iedzīvotajiem. Bet arī tas nav noteicošais. Tikpat labi tas viss varēja notikt Eiropā vai uz citas planētas.

Vairāk neko neteikšu. Noteikti skatīšos šī darba ekranizāciju, lai redzētu, vai šādu darbu vispār ir iespējams iedabūt ekrāna rāmjos.

mobius

We’re sick, f*****g toxic Mobius strip, Amy.

Un vēl, man patreiz ausīs skan Ingrid Michaelson “You play me, now I play you too
Lets just call it oooover…” paramparampam….

Goodreads vērtējums – 5/5. Plus šī ir arī viena no manām R.I.P.I.X akcijas grāmatām.

The Moonlight Palace / Liz Rosenberg

The Moonlight Palace / Liz Rosenberg

Lake Union Publishing (October 1, 2014)

moonlight palace

Šo grāmatu izvēlējos no Kindle First septembra piedāvājuma.

Kindle First Amazon Prime klientiem katru mēnesi piedāvā  izlasīt vienu no jaunākajām nākamā mēneša grāmatām par brīvu. Tā, piemēram, grāmatas, kas būs pārdošanā tikai oktobrī, Kindle First piedāvā izlasīt jau septembrī. Izvēlēties var tikai vienu no četrām grāmatām un  žanru skaits arī ir ierobežots, bet dāvinātam zirgam taču pārāk tuvu zobus nepētīsi, vai ne:)

(more…)

Ja Tu būtu uz neapdzīvotas salas…

Ir pagājis pieklājīgi ilgs laiks, un mana sāpe un dusmas pret Pastu kā tādu ir pārgājusi mazinājusies. Pāris gadus atpakaļ no Latvijas uz Katāru nosūtīju trīs grāmatu kastes…kuras tā arī nesaņēmu. Netīk man ar pirkstu bakstīt un apgalvot, ka vainojams šajā ķezā ir Latvijas Pasts, jo pierādīt es tāpat neko nevaru. Tikpat labi šīs grāmatas ir pazudušas ceļā, un tās tagad lasa Saudu Arābijas cenzūras darbinieki, vai arī kamieļi ar ciešamām latviešu valodas zināšanām. Visas grāmatas bija domātas manai vecākajai meitai, ar domu, ka mēs tās varētu lasīt kopā, latviešu valodu un tradīcijas stiprinot…

Esmu nomierinājusies, un jau pamazām gatavoju sarakstu ar tām grāmatam, kuras šovasar kāroju nosūtīt no Rīgas uz Džakartu.

Un tāpēc man ir sekojošs jautājums. Kas būtu tās pašas, pašās foršākās jūsu bērnu un jūsu pašu bērnības grāmatas, kuras jūs ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu? Sērkociņi, kabatas nazis u.c. izdzīvošanai nepieciešamie priekšmeti jums jau ir garantēti, tāpēc šoreiz tikai par grāmatām. Grāmatas pavisam maziņiem un jau nedaudz lielākiem, tulkotās un vietējās…

Paldies:)

 

Novembra grāmatplaukts

Kopā izlasītas 13 grāmatas:

  • 2 audiogrāmatas
  • 8 elektroniskās grāmatas
  • 3 drukātās (vienu no tām iesākumā lasīju elektroniski, bet tad pārmetos uz papīra formātu)

Visīsākā  – 35. lpp The Rose of Fire, kas ir īss ievadstāsts Karlosa Ruisa Safona Aizmirsto Grāmatu Kapsētas triloģijai.

Visgarākā – Stīvena Kinga Under The Dome darbs 1092.lpp garumā.

Manu Goodreads vērtējumu ziņā, kopaina sekojoša – 3 zvaigznes piešķirtas septiņām grāmatām, 4 zvaigznes tikušas piecām grāmatām, un 5 zvaigznes ir izpelnījusies tikai viena grāmata. Miniet, nu kura:)

Novembra grāmatu plaukts vizuāli

Drukātās grāmatas

1232 mahfuzs fundamendalist

Elektroniskās grāmatas

penumbra 13538873 18813729 1770125115706286 7415714 3407877 554330

Audiogrāmatas

16082687

Print

The Reluctant Fundamendalist – Mohsin Hamid

fundamendalistŠis bija spontānpirkums vietējā grāmatu veikalā. Pāris nedēļas atpakaļ mūsu ciemā savas durvis vēra WHSmith grāmatu veikals. Prieks un laime pilnībā, jo normālu grāmatu veikalu mūsu platuma grādos ir visai pamaz. Jocīgi, ka šeit ļoti bieži par grāmatu veikaliem lepni tiek dēvētas vienkāršas kancelejas preču tirgotavas.

Bet nu par jauno WHSmith veikalu, un ko es tur ieguvu. Pētīju, pētīju veikala piedāvājumu, un pie kases attapos jau ar paprāvu grāmatu kaudzīti azotē. Starp tām tad arī mājās pārnesu Mohsina Hamida dižpārdokli Negribīgais Fundamendālists. Ķēros vien klāt, jo vēlējos to izlasīt pirms filmas noskatīšanās.

Diskleimeris – tālāk seko mani pārdomburbuļi, jo literāras recenzijas es nerakstu. Tas gan nenozīmē, ka ar prieku nelasu un nenovērtēju citu sarakstīto…

Grāmatas sinopse jeb Kas, Kur un Kā:

Ar grāmatas galveno varoni Čangezu autors lasītāju iepazīstina Pakistānā, Lahore pilsētas Anarkali rajonā. Tur Čangezs uzrunā kādu ārzemnieku (minētais ārzemnieks visai ātri tiek atšifrēts kā amerikānis), un piedāvā kopā padzert tēju. Tējas dzeršana, uzkodas, un vēlāk arī tradicionālas vakariņas, palēnām mijās ar Čangeza stāstījumu viena vakara garumā. Visa grāmata sarakstīta pirmajā personā, un Čangeza sarunas biedra balsi lasītājs tā arī neizdzird, tomēr nevar nemanīt Čangeza sarunas biedra nervozumu un pieaugušo nemieru. Kāpēc tas tā, lai nu paliek nepateikts…

Izrādās, ka Čangezam Amerika nav sveša, jo, lai gan dzimis un audzis Pakistānā, studijas gadus viņš pavada Prinstonas universitātē, un tūlīt pēc augstskolas absolvēšanas tiek darbā kādā prestižā Ņujorkas firmā kā finanšu analītiķis. Visam tam pa starpu Čangezs satiek un iemīlās Ērikā, bet šī jaunā sieviete nāk ar savu pagātnes bagāžu, kas traucē abu attiecību pilnvērtīgai attīstībai. Ērikas agrās jaunības mīlestība Kriss ir miris no plaušu vēža, un Ērika vēl joprojām sēro.

Čangezs strauji virzās uz augšu pa karjeras kāpnēm, un, kā viens no spējīgākajiem kompānijas jaunpienācējiem, tiek nosūtīts komandējumā uz Filipīnām, lai izvērtētu kādas mūzikas kompānijas finansiālo dzīvotspēju. Ir  2001. gada septembris – precīzāk sakot, ir 2001.gada 11.septembris. Pašu terora aktu pret Pasaules Tirdzniecības centru Čangezs redz viesnīcas (ja pareizi aceros) televizorā. Čangezs savam klusējošajam kompanjonam atzīstas, ka tajā brīdī viņam uz sejas neviļus esot parādījies smaids. (Iespējams, ka šis smaids ir arī sava veida simbols antiamerikāniskajam sentimentam – redz, kā jums tika)

Čangezs atgriežas jau pavisam citā Ņujorkā. Pārfrāzējot Čangeza teikto – Amerika ir nikna, paštaisna, atriebes kāra. Arī Čangeza draudzene Ērika ir kļuvusi distancētāka, sāk aizvien vairāk iegrimt depresijā par zaudēto mīļoto Krisu, un aizvien vairāk atstumj Čangezu. Te man jāpiekrīt citiem šīs grāmatas lasītājiem, kas Ērikas tēlā un vārda izvēlē saskata pašu Ameriku (Erica – AmErica), kas pēc 11.septembra traģēdijas nevēlas/nespēj pieņemt “čangezus” un visu to, ko tie ar savu identitāti pārstāv.

P.S. Kāda mana studentasistente (Amerikas pakistāniete) zināja stāstīt, ka viņas mamma pēc 11.septembra terora akta, augošā pretmusulmaniskā sentimenta iespaidā, fiksi vien ir sākusi meklēt visādus citādus radošus veidus, kā apsegt savus matus, jo tradicionālā šeila vai hidžabs tika uztverts kā pastarpināts drauds.

Par to, kā tālāk iegrozās Čangeza dzīve, labāk nu lasiet paši. Mohsins Hamads ir vienreizējs stāstnieks, kas arī mani apsēdināja pie tā paša kafejnīcas galdiņa, pie kura sēdēja Čangezs ar savu kluso kompanjonu. Grāmata caur maniem badīgajiem pirksteļiem izbira pusotrā vakarā. Izbira, un pirmā reakcija bija tāda jokaina. Šķita, ka nekas pāri tā arī pārdomām nepalika. Tomēr kļūdījos, šādi domādama, jo jau tajā pašā vakarā kaut kādus procesus tomēr izlasītais manās smadzenēs bija iekustinājis, un par šo grāmatu es šad un tad iedomājos vēl joprojām.

Iespējams, ka vainojama mana pašreizējā dislokācijas vieta, un 9+ pavadītie gadi musulmaņu zemē, bet pašā Čangezā es “saklausīju” kaut ko man ļoti pazīstamu. Tieši tā runā man apkārt esošie studenti no Pakistānas  – nedaudz vecmodīgā, bet ļoti pareizā, pieklājīgā angļu valodā ar vieglu Britu akcentu. Tas man lika aizdomāties arī par to, cik tad īsti es par viņiem zinu un saprotu, un kas slēpjas aiz tā ļoti pieklājīgā, it kā rietumnieciskā eksterjera.

Es grāmatā vairākkārt saskatīju “Mēs un Viņi” tēmu, un nav pat būtiski, kuri ir kuri šajā gadījumā. Jautājums drīzāk ir par to, Vai Viņi vēlās to pašu ko Mēs un otrādi. Cik no pašu identitātes Viņi ir gatavi atmest, aizmirst, lai līdzinātos Mums, lai tiktu pie Mūsu “labumiem”, un kurā brīdī šis vērtību konflikts pats no sevis eksplodē, aiz sevis atstādams Negribīgo Fundamendālistu, kurš izmisīgi tveras pie savām pamatvērtībām.

Un, ja tā labi padomā, man patreiz apkārt tādu Negribīgo Fundamendālistu, kam sajukušas gan vērtības, gan identitātes, ir ka biezs. Tā ļoti novienkāršojot vietējo attieksmi pret ASV, ņemšos apgalvot, ka vidusmēra x-zemes (zemi neminēšu, jo cenzūrai šeit ir gari nagi) iedzīvotājs vienā un tajā pašā dienā var nolikt ASV (un Rietumus kopumā) zemāk par zemi, un tajā pašā vakarā, Makdonaldu vaigos stūķējot, ar lielu sajūsmu skatīties Voice vai Jersey Shore savā zilajā ekrānā. Divkosība, dubultstandarts – iespējams. Arī pats Čangezs, manuprāt, cīnās ar šo pašu dilemmu, tikai viņa gadījumā tā ir cīņa starp Amerikas sapni, dzīvi Ņujorkā, mīļoto sievieti-amerikānieti un uzticību savai Pakistānas pagātnei, audzināšanai un pamatvērtībām.

Mans Goodreads vērtējums – 3 no 5, bet, ja es te vēl pasēdētu un padomātu, tad dotu arī visas 4.

P.S. 1. Noteikti izlasīšu arī Mohsina Hamada Moth Smoke un arī Alberta Kamī The Fall. Tautā runā, ka Mohsina Hamada Fundamendālists ir sava veida Kamī Kritiena modernāks variants.