Izdomāju paritināt vēstures lenti nedaudz atpakaļ, un šo to no iepriekšējiem ceļojumiem publicēt arī šeit. Sava veida atmiņas pārbaude, tā teikt. Neesmu no tiem cilvēkiem, kas ļoti precīzi visu pieraksta – kur, kas, kā, pa cik, bet varbūt tomēr vajadzētu.  Varbūt kādam noder. Un ja nu pašai iestājas pēkšņs atmiņas zudums, būs kur to atsvaidzināt:)

Un tā, aiziet – Lomboka, 2017.gada marts. Pati jau es nebūtu precīzi atcerējusies, kurā mēnesī mēs tur bijām. Paldies, fotokameras metadati:)

Jau iepriekš brīdinu, ka šeit nebūs nekādi mega izsmeļošie ceļojuma apraksti, jo šie braucieni uz Lomboku vai Bali tādi mega – ceļojoši mums arī nav. Ko mēs tur braucam darīt? “Bīčbamot”, protams. Vai sēdēt pie okeāna un baudīt saulrietus. Vai ēst svaigi noķertas un turpat grillētas zivis. Pēdējā laikā vispār pastiprināti izvēlamies “vieglā scenārija” ceļojumus un izbraucienus. Iemesls visai pragamatisks – lielā vecumu atšķirība abām atvasēm, kuru patreiz izjūtam jo īpaši. Ko spēj viena bērna kājas, otram reizēm nepavilkt. Principā tagad esam trīs pieaugušie un viens bērns, jo piecpadsmitgadīgs cilvēks jau ir gandrīz kā pieaugušais. Tā paša iemesla daļa esam atlikuši ceļojumu uz Kambodžu vai tepat esošo Komodo salu. Tas viss notiks, tikai nedaudz tālākā nākotnē.

Atpakaļ pie Lombokas.

Viena no zelta maliņām, dzīvojot Džakartas mākonī (par manām visai sarežģītajām attiecībām ar šo pilsētu kādu citu reizi), ir tas fakts, ka te diezgan aktīvi darbojas budžetaviolīnijas. Garākos lidojumos es ar tām neriskētu doties, bet nelieliem pārlidojumiem tās ir pat ļoti ok, jo, kā saka pats AirAsia moto – “Now Everyone Can Fly”. Var jau gadīties, ka pusceļā (lidojums no Pertas uz Kuala Lumpuru 2017.gadā) vienam no dzinējiem noplīst kāda svarīga detaļa, vai kāda lidmašīna vienkārši pazūd, bet nu kurš skatās uz tādiem sīkumiem. Atvainojos par sarkasmu, bet es bez tā vispār nevaru lidot, kur nu vēl ar tādiem budžetniekiem kā AirAsia. Manis pašas personīgā pieredze ir bijusi visnotaļ pozitīva, un visos galapunktos esmu nokļuvusi dzīva un vesela. Un cenas – tās nosaka daudz ko.  Uz Lomboku gan lidojām ar Garuda Airlines meitas uzņēmuma kompāniju – Citi Link. Lidojuma garums no Džakartas uz Lomboku apmēram 2 stundas un 20 minūtes. Cena, ja iemanās trāpīt lētajos laikos, tad zem 100 USD. Piemēram, šī gada decembrī CitiLink solās aizvizināt no Džakartas uz Lomboku un atpakaļ pa 75USD. Visai pieņemami, man šķiet. Un šad tad var atrast kaut ko vēl lētāku, it īpaši AirAsia Big Sale laikā.

IMG_4163IMG_4171

Kur mēs nakšņojām –

Jo Je Bungalow 10 minūšu attālumā no Senggigi pludmales. Booking.com atsauksmes par šo naktsvietu visdažādākās. Mēs bijām norezervējuši divus “standard double room” numuriņus, bet, kad uz vietas visu inspicējām un salikām savas vajadzības pa plauktiņiem, “apgreidojāmies” uz diviem “bungalow with pool view” numuriem.  Dārgāk, protams, bet bija ļoti labi. Mūsu jaunākā atvase var stundām dzīvoties pa baseinu, un mums nebija visu laiku klāt jāsēž, jo baseinu varējām pārskatīt no sava numuriņa loga. Brokastis bija apmierinošas, lai gan auzu pārslu putru viņi īsti nemāk uzvārīt, bet nu sīkumi taču. Apkalpojošais personāls laipns un izpalīdzīgs. Turpat blakus restorāns/kafejnīca pludmalē.

 

 

Ko mēs apskatījām –

Turpat tuvumā esošo Pura Batu Bolong templi. No mūsu naktsmītnes tas bija nieka 5 minūšu attālumā. Pasakaini saulrieti!

 

Devāmies nelielā izbraucienā uz Banyumulek keramikas ciematu un Sukarara audēju ciematu. Abos bija interesanti. Ja bagāžā būtu bijis vairāk vietas, un makā nedaudz vairāk naudas, kas to lai zin, cik es tur būtu bļodiņas, ķocīšus un sedziņas nopirkusi. Krāšņi!

Banyumulek:

 

Sukarara:

 

 

Apskatījām arī Air Terjun Benang ūdenskritumu. Brīžiem mūsu mazākajai ceļotājai augšā – lejā kāpelēšana bija par daudz, bet pelde vēsajos baseinos bija tā vērta.

 

Brauciens uz Gili Nanggu un tai piegulošajām saliņām. Fantastika! Pat neskatoties uz pārbijušos bērnu, kuram brauciens ar laivu šķita kaut kas briesmīgs un Armagedonu vēstošs. Beigās priecīgi skraidīja pa pludmali un pētīja zivtiņas. Man pašai topā bija snurkelēšana, Iesaku visiem snurkelētajiem – jauniesācējiem tā sirsnīgāk nozieķēt augšstilbu aizmugures ar pretiedegumu krēmu. Šis no sērijas – pajautājiet man, kā es to zinu:)

 

Tas pagaidām arī viss. Uz redzīti!

 

 

 

 

SaveSave