Pāri starptautiskajai datuma maiņas līnijai un atpakaļ

Nu jau vairākas dienas esam atpakaļ mūsu ierastajos platuma un garuma grādos. Visi septiņi čemodāni ir veiksmīgi izkrāmēti, lai gan par to veiksmīguma aspektu var diskutēt. Lielākā daļa mantu jau ir ieņēmušas savas ierastās pozīcijas, bet dzīvojamās istabas grīdu joprojām dekorē prāva veļas kaudze. Es visas drēbes pēc ceļošanas pārmazgāju ar gandrīz vai maniakālu degsmi. Neesmu ne ar OCD sirgstoša, ne arī visādā citādā ziņā pārlieku jūtīga (lidošana ir izņēmums), bet drēbju atsvaidzināšana pēc šādiem gariem pārlidojumiem man ir kā likums. Mazgāju pat apavus un somas, ja to var. Čemodānus gan veļas mašīnā vēl neesmu bāzusi:)

Par pašu lidojumu

IMAG3555

Izvēlējāmies ANA (All Nippon Airlines) aviokompāniju, un ar šo izvēli esam ļoti apmierināti. Kad meklējām un salīdzinājām, ar kuru aviokompāniju tad ir izdevīgāk/drošāk utt. lidot no Indonēzijas uz ASV, izskatījām vairākus variantus. Salīdzinājām cenas, lidojumā pavadīto laiku, laiku starp lidojumiem, lasījām citu ceļotāju atsauksmes, un galu galā izšķīrāmies par labu ANA.  I regret nothing*.

*Es neko nenožēloju

Labojums – nožēloju iepriekš pasūtīto speciālo maltīti, bet tur vainojami esam tikai un vienīgi mēs paši. Sanāca komiski un nedaudz muļķīgi vienlaicīgi. Turpmāk mani varat saukt par Zāru un manu cienīto par Ābramu. Pieteicām košera maltīti, jo neesam pārlieku lieli cūkgaļas cienītāji, un speciālās maltītes parasti atnes ātrāk nekā parastās. Mani bērni lidojuma laikā ātri “nolūzt”, ēdienu tā arī nesagaidot, un pēc kāda laika pamostas izbadējušies. Vārdu sakot, gribējām kā labāk, sanāca vienkārši savādāk.

IMAG3266.jpg
Speciālās maltītes kastīte ar īpašu uzrunu jidišā

Tā kā košera ēdienam ir savi pagatavošanas un uzglabāšanas noteikumi, tad tie uz Indonēziju tiek piegādāti no Eiropas sasaldētā formā. Par to kaut kā es nebiju aizdomājusies. Interesanta bija arī ēdiena pasniegšanas procedūra, jo košera maltīte uz lidmašīnu tiek nogādāta aizzīmogota, un to attaisīt dod tikai pašam pasažierim. Tikai pēc šādas “ceremonijas”, stjuartes var ēdienu uzsildīt un attiecīgi pasniegt. Sajutos kā viltvārde, ja godīgi. Vispār es te varu vainu novelt uz vīra kungu, jo tā bija viņa ideja. Viltniece, he he:) Es būtu tīri labi iztikusi arī ar veģetāro vai parasto ēdienu. Bet nu norakstīsim to pie piedzīvojumiem un jaunas pieredzes. Mazajai jaunkundzei pieteiktā speciālā bērna maltīte gan bija tā vērta. Viss tādā foršā bento moduļu stilā.

Meitai patika. Es arī šo to nočiepu no viņas paplātītes. Sharing is caring, vai ne?:)

Otrs mīnuss, kuru galīgi nevar saistīt ar pašu aviolīniju, bija turbulence. Lidojot no Tokijas un Losandželosu, īsi pirms starptautiskās datuma maiņas līnijas šķēršošanas (līnija iedomāta, bet tomēr pastāv) iekļuvām pamatīgā jet stream. Kapteinis gan mierīgā japāņu mierā apgalvoja, ka tā esot vidēja smaguma turbulence, bet mani baltie pirkstu kauliņi stāstīja citu stāstu. Bet arī to mēs pārdzīvojām, tā teikt. Šī kutelīga situācija tikai izgaismoja to, cik tomēr dažādi mēs esam. Mēģināšu ilustrēt:

Mans cienītais, priecīgi satraukts, tuvojoties starptautiskajai datuma maiņas līnijai, rāda uz savu TV displeju:

Look, we are about to fly over IDT (International Date Line)!

Es, roku atzveltnēs iekrampējusies, nolemtības sajūtas pārmākta:

Don’t talk to me!

Lidmašīna turpina sirsnīgi kratīties – pa labi, pa kreisi, augšā, lejā. Vārdu sakot, turbulence pēc pilnas programmas.

Vīrs, meklējot atsaucīgāku sarunu biedru, vēršas pie lielās meitas:

Did you see that?! We just crossed IDT!

Lielā meita, galīgi bālā vaigā:

I think I’m going to throw up…

Lidmašīna iekrīt gaisa bedrē. Krītam sekundes piecas. Vēlāk, salīdzinot izjusto, visi atzīstam, ka kritiens bija pamatīgs, un pat vairāk nekā piecu sekunžu garš.

Es nodūru galvu, ar rokām aizklāju seju, un pārdomāju, cik tomēr tā dzīve skaista ir bijusi, un kas man liedza dzīvot vienā vietā, šitā pa pasauli apkārt nemētājoties.

Mazā jaunkundze neizrāda nekādas šādas ekstrēmas emocijas, un turpina dzīvelīgi dīdīties pa krēslu, savu filmiņu skatoties.

Kā saprotat, viss beidzās labi. Neviens nevēma, un Losandželosā nonācam dzīvi un veseli. Man gan vēl kādu laiciņu pēc turbulences beigšanās bija viegla ķermeņa trīce, un modificēts skats uz dzīvi un lietu kārtību. Visu turbulences laiku mēģināju skatīties uz priekšā sēdošo ANA stjuarti. Nezinu, kādos Zen ķiršu dārzos viņa gremdējās, bet tā mierīgi apgarotā sejas izteiksme man palīdzēja. Žēl, ka šo meiteni nenofotografēju, jo tik skaisti meditatīvu būtni es savā dzīvē nebiju sastapusi. Es Tevi atpazītu jebkurā pūlī, mana mierīgā un graciozā ceļa biedrene! Paldies Tev!

Lidojums atpakaļ bija nesalīdzināmi vieglāk panesams. Visi “salietojāmies” Dramamīnu, un lielāko lidojuma daļu nogulējām.

Lidmašīna no Hanedas uz Džakartu bija ipaši modernizēta. Ilgi nevarēju iebraukt, kāpēc daži lidmašīnas logi ir gaišāki, bet daži tumšāki, bet citi pavisam melni. Izrādās, viss ir vienkārši – vairs nekādu logu aizvērtņu. Nospied podziņu, un logs ietonējas vai paliek pavisam necaurskatāms. Tāds, lūk, izskatās progress!

IMAG3564

Izbaudījām Hanedas lidostas labumus. Turp lidojot tā bija Naritas lidosta, kas nebija tik pievilcīga. Hanedas lidostā vairākas reizes gājām uz tualeti, lai papriecātos par japāņu augstajām tehnoloģijām šajā lauciņā. Atzīstos, mani uzrunāja.

IMAG3559

 

Šajā sakarā atcerējos, ko par modernajām japāņu tualetēm savā “Furiosly Happy” grāmatā teica Jenny Lawson:

I’m not entirely sure what these are all for but I think the top one that looks like a stick figure is to notify people that you’ve found the Blair Witch, and I think the next one means “Poop won’t go down. Use your foot.” I assume the orange button on the far left is for starting a war, and then there are two for washing your boobs for some reason, and then one about levitating on a fountain, and I think the last one is for ordering bacon? Frankly, I was too afraid to try out all of the buttons because just sitting on it triggered something that made it break out into song. It was unsettling. Like, a pooping lullaby.

Patika arī pētīt lidostas veikalu piedāvājumu. Bija tur arī neiztrūkstošie Poki salmiņi, bet mani vairāk uzrunāja interesantais japāņu skaistuma kopšanas līdzekļu piedāvājums un saldumi. Paķēru pāris rīsu papīra maskas  (tās gan korejiešu brendam piederošas) un sejas ūdeni.

IMAG3561IMAG3562

DSC_7285
Kā tur īsti tas sejas ūdens ir jālieto, jau esmu paspējusi aizmirst. Improvizēsim.

Un šeit pāris saldumi. Vispār nezinu, vai ar balto šokolādi pārklātus kartupeļu čipšus var pieskaitīt pie saldumu kategorijas? Skatījos arī uz Moči*, bet tie arī pie mums ir pieejami, un par to dažādību nevaram sūdzēties.

*Moči – japāņu saldums no rīsu miltiem un ar dažādiem pildījumiem. Ja ir interese,vairāk par Moči var lasīt šeit.

DSC_7280
Tokija, Kobe un čipši ar balto šokolādi

Un ieraksta nobeigumā ANA lidmašīna veltīta Star Wars tematikai

IMAG3558

Turpinājums sekos, kad būsim savus bioloģiskos pulksteņus pilnībā pieskaņojuši vietējam laikam. Vakarnakt jau bija manāmi ievērojami uzlabojumi, un daži ģimenes locekļi piecēlās tikai pusčetros no rīta. Salīdzinājumam – mazā meita pirmās divas naktis modās divos un prasīja, kāpēc mēs nevaram iet pastaigāties pa vietējo ciematiņu ar nakts lukturīšiem rokās. Grūti bija ieskaidrot manam piecgadniekam, ka diez vai mūsu ciematiņa drošības sargi adekvāti noreaģētu uz šādām darbībām…

P.S. Pāris minūtes atpakaļ man vīrs nosūtīja saiti uz šo The Economist rakstu par to, ka nemaz tik traki jau ar tām turbulencēm neesot. Diez vai tie nelaimīgie. Air Canada pasažieri piekrīt šim sentimentam.

 

SaveSave

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s